Gadījumos, kad jaundzimušais vai pavisam mazs zīdainis nepieņemas svarā tik, cik mēs gribētu, mēs sakām - piedāvā krūti biežāk, nepalaid garām pieprasījumu. Jā, ir jāmācās atpazīt agrīnu pieprasījumu, negaidot, kad bērns jau kļūs nemierīgs vai sāks raudāt. Starp citu, piedāvāt krūti var arī bez acīmredzama pieprasījuma. Bet citreiz mamma vienkārši nevar atrast īsto brīdi - kad tad to krūti bērnam dot?
Pavisam maziem zīdaiņiem, jaundzimušajiem izšķir dažādas miega un nomoda stadijas - nevis tikai aizmidzis un nomodā, bet vēl dažādas nokrāsas - dziļais miegs, aktīvais miegs, kluss nomods, aktīvs nomods, miegainība un raudāšana. Un bērniņš neiet gluži pa šīm fāzēm kā cipariņiem 1-2-3-4-5, bet staigā šurpu-turpu-atpakaļ.
Divās fāzēs - raudāšana un dziļais miegs - pabarot bērnu ir izteikti grūtāk.
Raudošu bērnu ir grūti pozicionēt pie krūts, viņš slikti satver krūti un nekārtīgi ēd, sarijas gaisu, plēš un velk krūtsgalu, spārdās un lokās. Tādu mazuli vispirms vajag nomierināt, palīdzēt noregulēties. Panēsāt rokās, pažūžināt, lēnam paelpot, nolikt mazuli āda-āda kontaktā. Nav laba doma “vardarbīgi” aizbāzt bērnam muti ar krūti vai knupi - tā var dabūt arī atteikumu no krūts un pat ēšanas traucējumus.
Dziļajā miega fāzē esošu bērnu arī ir diezgan nereāli pabarot, jo no šīs fāzes viņu nemaz nav viegli pamodināt. Ir pat tāds “rociņas tests” - kad paceļ un atlaiž plaukstiņu - rociņa nokrīt kā lupatiņa un bebim ne silts ne auksts. Tādu bērnu vieglāk pārlikt no rokām gultiņā vai ratos, nekā piespiest zīst. Šai fāzei raksturīga mierīga, vienmērīga elpošana, acis ciet, aiz plakstiņiem tās nekustas, bērniņš nekustina arī rokas un kājas. Nu riktīgi aizmidzis un guļ.
Pārejās fāzes gan ir labas ēšanai.
Aktīvā nomodā esošs bērns jau var aktīvi izrādīt izsalkuma pazīmes - likt rokas mutē, locīties, grozīt galvu, krekšķēt un čīkstēt, visādi citādi ņemties - te visbiežāk ir diezgan skaidrs, ka tas bērns kaut ko grib - ēst, gulēt, kakāt, opiņā, utt.
Šajā brīdī arī ir vērts atpazīt bērna vajadzības - pēc viņa kustībām, skaņām, ķermeņa stāvokļa. Ja mazulis daudz atrodas vecākiem rokās vai uz vēdera āda-āda kontaktā, šos signālus ir vieglāk iemācīties, nekā, piemēram, ja mazulis ir ievīstīts un guļ garā ratu pastaigā. Jo labāk sanāk atpazīt bērna vajadzības un signālus, jo mierīgāks bērninš un veiksmīgāka zīdīšana.
Miegainības fāzē bērniņš ir lēns, žāvājas - arī bieži vien ir tāds, ko mamma parasti intuitīvi liek gulēt, un, jo mazāk bērns, jo lielāka varbūtība, ka midzinās pie krūts (kas ir diezgan loģiski un pilnīgi pareizi). Bērniņš paēd, izdalās sāta, miegainuma un labsajūtas hormoni, mazulis (un bieži arī mamma) aizmieg.
Bet nākamās divas fāzes mēs reti izmantojam mierpilnai bērna pabarošanai, turklāt pilnīgi veltīgi.
Klusais nomods. Kad bērns ir kluss, pamodies, “skaidrā”, ar visu apmierināts, smaida, skatās acīs, maz kustas, neko nesaka un vispār ir tieši tāds mazais, kādu ikvienam vecākam gribas redzēt savu zīdaini. Ja tādu mazuli liek pie krūts, viņš to var paņemt ļoti mierīgi un tikpat mierīgi paēst. Pat tad, ja izsalkuma signālu nav, bet mamma uzliek mazuli sev uz vēdera, un ja vēl āda-pret-ādu. Laba ideja šo mierīgo fāzi izmantot mierīgai zīdīšanai - vairojot pienu, labsajūtu, laimes un piesaistes hormonus.
Un tad ir tāda fāze kā aktīvais miegs, kuru daudzi vecāki nemaz neuztver kā miegu. Te bērns var pat atvērt acis, čāpstināt lūpas, raustīt rokas un kājas, strauji elpot, pat kaut ko runāt. Jā, tas ir normāls bēbīša miegs, kura laikā bērns atpūšas un smadzenes attīstās. Arī šajā fāzē esošu bērnu ir vērts zīdīt - ēšana netraucēs miegam! Daži vecāki baidās, ka, ja bērns guļ un zīž, viņš neizguļas un neatpūšas, bet tas ir aplams uzskats. Zīdaiņi lieliski apvieno zīšanu ar miegu, turklāt ir bērni, kas tieši miegā apēd lielāko piena apjomu.
Vairāk par miega un nomoda fāzēm meklē pie Lyndsey Hookway.
Comments